Ziedu medu bites ražo, ievācot nektāru – saldu šķidrumu, kas ziedā izdalās no dažādas formas un lieluma nektārijiem (zieda daļa, kur veidojas un uzkrājas nektārs). Jebkurā nektārā ir 2-3 reizes vairāk ūdens nekā bišu gatavotajā medū. Izdalītā nektāra daudzumu nosaka augu barības vielu nodrošinājums, mitruma daudzums augsnē, tās mehāniskais sastāvs, trūdvielu daudzums, diennakts gaisa temperatūra, kā arī vēja virziens un stiprums.

Izsvīduma medu bites ražo no augu dzīvo daļu izsvīduma. Uz augu lapām caur atvārsnītēm parādās sīki šķidruma pilieniņi jeb tā saucamā medusrasa, kas visbiežāk rodas rudenī, kad aukstas naktis mainās ar siltām dienām. Tāpat tas var notikt arī vasarā, ja starp dienas un nakts temperatūru ir šādas svārstības. Izsvīdušo saldvielu bites vāc arī no priežu un egļu skujām, tāpēc reizēm medum ir šo skujkoku aromāts.

Lapu medu bites ražo no saldajiem izdalījumiem, ko uz augu lapām atstāj tur dzīvojošie sūcējinsekti, visbiežāk dažādu sugu laputis. Tās dzīvo kolonijās koku lapu apakšpusē, barojas ar lapu šūnsulu, no kuras sava organisma vajadzībām galvenokārt izmanto olbaltumvielas un nedaudz cukuru, līdz ar to caur savu zarnu traktu izfiltrējot lielus daudzumus saldā šķidruma, kas pilienu veidā nokļūst uz zemāk augošajām lapām. Karstās dienās laputis patērē daudz auga šūnsulas, un saldie izdalījumi gandrīz nepārtraukti pil uz lapām, ko bites intensīvi vāc un nes stropā. Pie mums šādu medu bites visvairāk ražo no saldvielām, ko ievāc no ozolu, liepu, kļavu, kārklu, zirgkastaņu, papeļu, lazdu lapām un dažu citu augu zaļajām daļām.

Avots: www.medusbite.times.lv